Mūsu sabiedrībā, līdzās veseliem, veiksmīgiem cilvēkiem dzīvo personas ar īpašām vajadzībām, arī bērni – bāreņi. Šī sabiedrības grupa ir spiesta dzīvot no sabiedrības šķirtos apstākļos – patversmēs, pansionātos, bērnu namos.  Mūsu attieksme pret šiem cilvēkiem ne vienmēr ir viennozīmīga. Mēs, saskaroties ar cilvēkiem, īpaši, ja tiem ir garīgās attīstības traucējumi, jūtam bailes un neizpratni.  
Labklājības valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrības attieksme pret invalīdiem ir tās attīstības līmeņa indikators. Mēs šajā ziņā līdzināmies trešās pasaules valstīm.
Mūsos vēl mīt padomijas laiku stereotips – šādu cilvēku vieta ir ārpus sabiedrības, mums ir ērtāk, ja bērns ar īpašām vajadzībām ,,netraumē” citus savus vienaudžus vispārizglītojošās skolas klasē, bet mācās specskolā, ja cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo patversmē, nevis blakusdzīvoklī.  Jāatzīst, ka tādu cilvēku ir ļoti daudz un neviens neprasa, vai viņiem patīk tā dzīvot. Viņi ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Bet attieksme pret viņiem, kas robežojas ar diskrimināciju, izpratnes un tolerances trūkums ir tikai dažas no lietām, kas traucē personām ar invaliditāti integrēties sabiedrībā.
Katram sabiedrības loceklim, arī cilvēkam ar īpašām vajadzībām un bārenim, ir tiesības dzīvot tolerantā un iecietīgā vidē, just apkārtējo iecietību, sapratni un atbalstu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka neviens no mums nav pasargāts. Nelaime var notikt ar mūsu tuviniekiem, ar mums pašiem. Piemēram, gūstot trauma, brālis, māsa utt. Pēkšņi var kļūt par cilvēku ar īpašām vajadzībām. Vai mēs būsim ar mieru viņu ,,izmest” no sabiedrības?
Lai situāciju mainītu, ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācijas (DI) – projekts, kas palīdzēs šīs sociālās grupas pārstāvjiem uzsākt dzīvi ārpus iestādes sienām, jo lielie institucionālās aprūpes centri tiks aizstāti ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.
Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētām slēgtās institūcijās.

Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās vai arī personas, kurām ir risks nonākt ilgstošās aprūpes institūcijās.
DI mērķis ir radīt tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, lai šīm personu grupām nebūtu jānonāk institūcijās, to vietā nodrošinot tām nepieciešamos sociālos vai veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai Latgalē palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem – bāreņiem, Labklājības ministrija kopā arplānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno projektu (2015. – 2023.), kura ietvaros ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionālajiem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā, savukārt, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu, varētu dzīvot patstāvīgi.
Projekta īstenošanā iesaistīti 20 sadarbības partneri: 19 Latgales reģiona pašvaldības un 1 valsts sociālās aprūpes centrs (VSAC) “Latgale” ( filiāles “Kalkūni”, “Kalupe” un “Krastiņi”). Sadarbības partneru vidū ir Daugavpils pilsētas Dome, kura no ERAF varēs saņemt 1 296 000 eiro finansējumu sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei.
Īstenojot projektu, ar Domes 2018. gada 12. aprīļa lēmumu Nr. 159 (pieejams – https://www.daugavpils.lv/lv/719) tika saskaņots Latgales plānošanas reģiona deinstitucializācijas plānā iekļautais Daugavpils pilsētas pašvaldības infrastruktūras attīstības risinājums, kurš paredz grupu dzīvokļa pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu izveidi 3 pašvaldības dzīvokļos dzīvojamā mājā Poligona ielā 58, un vienā dzīvoklī dzīvojamā mājā Poligona ielā 48. Tie ir pilsētas pašvaldības dzīvokļi. Šeit ir pieejams pilsētas transports, kura pakalpojumus šīs sociālās grupas locekļi izmanto bez maksas. Viņi varēs pārvietoties, lai apmeklētu mācību iestādes, nodarbības Dienas centrā, kur arī tiks izveidotas darbnīcas par pašvaldības līdzekļiem, lai šie cilvēki varētu iegūt profesiju un atrast darbu.
Pašvaldība nodrošinās šajos dzīvokļos normatīvajos aktos noteiktās prasības, t.sk., Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 ,,Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (sk. 10. Nodaļu – https://likumi.lv/ta/id/291788-prasibas-socialo-pakalpojumu-sniedzejiem) noteikto, kas attiecas gan uz sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, gan uz telpām un to aprīkojumu.    
Latgales plānošanas reģiona deinstitucializācijas plāna 2017. – 2020. gadam pirmā redakcija ir nodota publiskai apspriešanai. Publiskās apspriešanas laikā no 2018. gada 20. aprīļa līdz 21. maijam ar DI plāna pirmās redakcijas materiāliem var iepazīties Latgales plānošanas reģiona mājas lapā (lpr.gov.lv/lvpadome-12f3/apspriedes/latgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana-2017-2020-gadam-pirma-redakcija/), savukārt, priekšlikumi iesniedzami, aizpildot priekšlikumu formu un nosūtot to uz e – pasta adresi di.plans@ipr.gov.lv vai, nosūtot pa pastu latgales plānošanas reģionam, Saules ielā 15, Daugavpilī.
Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde ,,Sociālais dienests”  ir iesaistīts deinstitucionalizācijas psākumu īstenošanā. Speciālisti sniegs profesionālus sociālos pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvos grupu mājā (dzīvoklī).
Grupu dzīvoklis ir atsevišķs dzīvoklis, kurā šīm personām tiks nodrošināts mājoklis un individuāls atbalsts sociālu problēmu risināšanā.
Personām ar vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav nepieciešams atbalsts pašaprūpē, saskaņā ar noteikumiem Nr.338 82, tiek nodrošināta: diennakts uzraudzība; sadzīves iemaņu uzturēšana vai korekcija; sociālo prasmju pilnveide; atbalsts darba meklēšanā; sabiedrībā pieņemto saskarsmes iemaņu apgūšana; atbalsts aktīva dzīvesveida veicināšanai un individuālās sociālā darbinieka konsultācijas.
Grupu dzīvoklī dzīvo 12 personas un savus pakalpojumus sniedz sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs un aprūpētājs. Sociāliālās sfēras speciālisti atradīsies blakus šīm personām pastāvīgi. Šādā dzīvoklī nebūs gāzes plīts, bet tiks ierīkota elektriskā plīts ar drošu virsmu.
Pilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem tāpat kā citiem pretendentiem uz pašvaldības dzīvokļiem, ir iespējas izvēlēties dzīvesvietu un to, kur un ar ko tās dzīvo. Viņiem ir pieejami pakalpojumi un sociālais atbalsts, lai iekļautos sabiedrībā un nepieļautu viņu izolēšanu vai nošķiršanu no sabiedrības.
Līdz ar to, Daugavpils pilsētas pašvaldība plāno veikt virkni pasākumu, lai veicinātu šo personu iekļaušanu sabiedrībā: tikšanos ar iedzīvotājiem, kuru laikā Domes un tās institūciju pārstāvji atbildēs uz visiem tikšanās dalībniekus interesējušiem jautājumiem, dzīvojamās mājas infrastruktūras uzlabošanu – kāpņu telpu remonts, ieejas durvju nomaiņa, grupu dzīvokļu remonts; teritorijas, iekšējo pagalmu labiekārtošana.
Tiem, kuriem veicies būt veseliem, nav tiesību izolēt vai nodalīt tos, kuriem tā nav paveicies. Tieši otrādi – sabiedrības pienākums ir sniegt atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis baidīties no sabiedrības nosodījuma un justies vainīgiem par apgrūtinājumu. 
Jo izprotošāka būs apkārtējās sabiedrības attieksme pret personām ar garīgas attīstības traucējumiem, jo vairāk atbalsta sabiedrība piedāvās, jo lielāka iespējamība, ka šie cilvēki varēs iekļauties mūsu ikdienas dzīvē, vidē un sabiedrībā.

Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.