Tradicionāli, katru gadu, Dienas aprūpes centra un Specializēto darbnīcu apmeklētājiem tiek organizētas izbraukuma ekskursijas, ņemot vērā mūsu apmeklētāju vēlmes, šogad sākam iepazīt kaimiņvalsti.
07. oktobrī Dienas aprūpes centra personām ar garīga rakstura traucējumiem, Specializēto darbnīcu apmeklētājiem un Grupu dzīvokļu iedzīvotājiem tika organizēta otrā ekskursija Lietuvā.
Šoreiz mūsu galamērķis bija Roķišķi – pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā netālu no Latvijas — Lietuvas robežas. Rokišķu novads tiek uzskatīts par vienu no bagātākajiem Lietuvas reģioniem muižu pārpilnības ziņā. Šeit pasakaini muzeji, pūkaini dzīvnieki, senas muižas un aktīvās izklaides harmoniski papildina viena otru. Leģenda par Roķišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus, tāpēc bieži šo mazo pilsētiņu sauc par “Zaķu pilsētu” jeb “Zaķu vietu”.
Pirmā vieta, kuru mēs apmeklējām mūsu ceļojuma laikā bija “Rokišķu muiža”. Rokišķu muiža ir viens no šīs pilsētas simboliem. Mūsdienās tajā atrodas muzejs ar unikāliem eksponātiem — no vintāžas apģērba līdz koka maskām, bet apkārtējais parks ar dīķiem ir ideāla vieta pastaigām. Tā pamata ekspozīcijā aplūkojama pilsētas un reģiona vēsture, kā arī vietēja koktēlnieka Liongina Šepkas koka skulptūras. Sākotnēji mākslinieks bija pievērsies tradicionālajai folkloras tematikai, bet ar laiku viņa skulptūras papildinājušas jaunas tehnikas un simbolika. Viņa darbiem ir primitīvas formas, bet tie ir ļoti pārsteidzoši. Vietējā ģida pavadībā pastaigājamies pa muižas greznajām telpām, uzzinājām daudz interesantu faktu par to vēsturi un tagadni. Pēc muižas apmeklēšanas devāmies uz vēl vienu slaveno pilsētas tūrisma objektu – Rokišķu Mateja katoļu baznīcu, pēc ģides teiktā, no muižas līdz baznīcai ir viens tūkstotis soļu, pastaigas laikā aktīvi tos skaitījām, sanāca vairāk. Baznīca tika celta no 1866. līdz 1885. gadam. Pirmo arhitektūras projektu izstrādāja Frīdrihs Gustavs fon Šahts, pēc tam – Austrijas arhitekts Georgs Verners. Runā, ka baznīcas celtniecība izmaksājusi vairāk nekā miljonu cara zelta rubļu. Mateja baznīca citu baznīcu starpā izceļas ar tās interjeru – koka detaļām, stikla un bronzas skulptūrām, vitrāžām un apzeltītu altāru. Pašlaik baznīca tiek restaurēta, taču apskatīt to skaistumu mums tomēr izdevās.
Pēc baznīcas apmeklēšanas devāmies pastaigā muižas parkā, kur mūs sagaidīja skaista briežu ģimene. Tā bija tik tiešām ļoti skaista vieta mazā pilsētiņā, dabas skaistuma cienītājiem.
Mūsu galvenais mērķis ir Centra apmeklētāju sociālā integrācija un saturīga brīva laika pavadīšana, ko eksursiju laikā sanāk īstenot vislabāk. Ekskursija izdevās ļoti interesanta, izzinoša un jautra, neskatoties uz rudens laiku, laikapstākļi mūs priecēja, mēs izbaudījām zelta rudens skaistumu. Noguruši, bet laimīgi, pārpildīti ar iespaidiem, emocijām un skaistām bildēm devāmies mājās.